No 19. oktobra, svinot Nikolausa fon Himzela dzimšanas dienu un muzejniecības Latvijā 250. gadadienu, Latvijas Nacionālā dabas muzeja zooloģijas ekspozīcijā 3. stāvā skatāmi no N. fon Himzela dabaszinātniskajām kolekcijām mantotie krājuma priekšmeti, kas ikdienā publiski nav pieejami.
Objekti skatāmi muzeja darba laikā ar muzeja ieejas biļetēm, plašāka informācija šeit.
Nikolauss fon Himzels un Latvijas Nacionālais dabas muzejs
1729. gada 16. oktobris – Rīgas ārsta, bibliofila un kolekcionāra Nikolausa fon Himzela dzimšanas diena. Šogad aprit arī 250 gadi, kopš N. fon Himzela kolekcijas pirmoreiz tika izstādītas publiskai apskatei, aizsākot muzejniecību Latvijā. Svinot N. fon Himzela un muzejniecības jubileju, Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 19. oktobra būs apskatāmas īpašas vitrīnas ar tādiem priekšmetiem no Himzela muzeja zooloģiskā un botāniskā krājuma, kas ikdienā apmeklētājiem nav pieejami.
Nikolauss fon Himzels (Nikolaus von Himsel) – baltvācu izcelsmes Rīgas ārsts, bibliofils un kolekcionārs dzimis 1729. gada 16. oktobrī Rīgas pilsētas ārsta Joahima Gebharda Himzela ģimenē. Viņš mācījās Rīgas Domskolā līdz 1747. gadam un studēja medicīnu Kēnigsbergas un Getingenes universitātēs. Pēc studiju beigšanas N. fon Himzels devās piecu gadu ilgā ceļojumā pa Eiropu, kur pirka grāmatas, mākslas darbus un vāca dabas priekšmetus, ar ko papildināja no tēva J. G. Himzela un vectēva Nikolausa Martini mantotās kolekcijas. Atgriežoties Rīgā, viņš strādāja par pilsētas ārstu. N. fon Himzels nomira 1764. gadā.
Pildot dēla novēlējumu, viņa māte kolekcijas uzdāvināja Rīgas pilsētai. 1773. gadā šīs kolekcijas izstādīja publiskai apskatei Anatomijas teātra telpās un nosauca par Himzela muzeju (sākotnēji – Himzela kabinetu). Līdz ar to Himzela muzejs ir viens no vecākajiem Eiropas muzejiem, kas atvērts publiskai apskatei. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs šo gadu uzskata par savu dibināšanas gadu un 2023. gadā svin 250 gadu jubileju.
Pilnībā muzeja priekšmetu saraksti nav saglabājušies, tomēr 19. gadsimta otrajā pusē, kad kolekciju nodeva Rīgas Dabaspētnieku biedrībai, dokumentos ir minēts, ka tajā bija 1368 minerālu un iežu paraugi, 337 moluski, 63 koraļļi un 65 zīdītāji.
Šobrīd Himzela muzeja dabaszinātniskā daļa glabājas Latvijas Nacionālajā dabas muzejā. Laika gaitā lielākā daļa informācijas par kolekcijas priekšmetiem ir zudusi, tomēr kolekcijai ir liela vēsturiskā nozīme. Daļa no N. fon Himzela ievāktās iežu un minerālu kolekcijas skatāma ekspozīcijā „Mineraloģija” 2. stāvā.
Pavisam muzeja krājumā ir ap 2000 priekšmetu no Himzela muzeja. Tie ir vēsturiski nozīmīgi un kolekcionēšanas ziņā vecākie muzeja priekšmeti: ap 700 minerālu, 855 vienību lielā koksnes paraugu kolekcija, kaulu un ragu kolekcija, gliemju un paleontoloģiskais materiāls. Tieši no Himzela muzeja krājuma ir arī pats vecākais Dabas muzeja datētais priekšmets – zaļā jeb zupas bruņurupuča muguras bruņu fragments. Tā ievākšanas laiks – 1725. gads – ir iegravēts tieši uz eksemplāra.
